Jaunumi manā personiskajā dzīvē (update 3)

Pavisam sen neesmu rakstījusi neko par notikumiem savā personiskajā dzīvē, to, kam principā šis blogs bija iecerēts. Apkopojot visu trīs vārdos – man iet labāk! Tā, lūk :) Protams, ir bijuši nelieli kritumi, „bedres”, bet kopumā līkne tiecas augšup. Par saviem lielākajiem sasniegumiem uzskatu to, ka esmu atsākusi tikties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem ( :) :) :) ), vairākas reizes viena pati devusies uz veikalu (ar katru reizi tas bija aizvien mazāk un mazāk satraucoši) un apmeklējusi dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Šie sasniegumiņi arī rada garīgo pacēlumu un sajūtu, ka viss galu galā būs labi. Es cenšos pie panākumiem neapstāties, un doties tālāk uz nākamo vēl „apreibusi” no iepriekšējā.Vēl - esmu iemācījusies, ka cilvēkiem ir jāstāsta par sevi, savām sajūtām (ar mēra izjūtu, protams), jo tikai tādā veidā būs iespējams labi justies viņu kompānijā. Nav vērts neko slēpt, vai vēl trakāk - kaunēties.

No zālēm es šobrīd lietoju tikai AD Seroxat (1 tablete) un pēc izjūtas – Xanax, vajadzības brīžos. Cenšos sakārtot dzīvi tā, lai arī dienās, kuras pavadu mājās, būtu izdarījusi vismaz vienu produktīvu lietu. Piemēram, izmazgājusi grīdu (fizisks treniņš), pastrādājusi ar papīriem (lai smadzenes neatrofējas :) ) vai vismaz apvienojusi patīkamo ar lietderīgo – palasījusi kādu vērtīgu grāmatu. Lai viss laiks nav pavadīts truli blenžot datora vai televizora ekrānā, jo tā ir visvieglāk aizmirsties.

Turpinu apmeklēt terapeiti. Pēdējais viņas citāts, kas man patika ir „nekad vairs nebūs tik traki, kā bija iepriekš”, tā, starp citu, ir teikuši arī citi ārsti. Tas nozīmē to, ka ar visu šo medikamentozo/terapeitisko pieredzi atgriezties sākuma posmā ir neiespējami. Es tam pamazām sāku ticēt.

Drīz būs vasara un tad būs pavisam labi! :)

 

Kā jums iet?