Jaunumi manā personiskajā dzīvē (update 3)

Pavisam sen neesmu rakstījusi neko par notikumiem savā personiskajā dzīvē, to, kam principā šis blogs bija iecerēts. Apkopojot visu trīs vārdos – man iet labāk! Tā, lūk :) Protams, ir bijuši nelieli kritumi, „bedres”, bet kopumā līkne tiecas augšup. Par saviem lielākajiem sasniegumiem uzskatu to, ka esmu atsākusi tikties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem ( :) :) :) ), vairākas reizes viena pati devusies uz veikalu (ar katru reizi tas bija aizvien mazāk un mazāk satraucoši) un apmeklējusi dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Šie sasniegumiņi arī rada garīgo pacēlumu un sajūtu, ka viss galu galā būs labi. Es cenšos pie panākumiem neapstāties, un doties tālāk uz nākamo vēl „apreibusi” no iepriekšējā.Vēl - esmu iemācījusies, ka cilvēkiem ir jāstāsta par sevi, savām sajūtām (ar mēra izjūtu, protams), jo tikai tādā veidā būs iespējams labi justies viņu kompānijā. Nav vērts neko slēpt, vai vēl trakāk - kaunēties.

No zālēm es šobrīd lietoju tikai AD Seroxat (1 tablete) un pēc izjūtas – Xanax, vajadzības brīžos. Cenšos sakārtot dzīvi tā, lai arī dienās, kuras pavadu mājās, būtu izdarījusi vismaz vienu produktīvu lietu. Piemēram, izmazgājusi grīdu (fizisks treniņš), pastrādājusi ar papīriem (lai smadzenes neatrofējas :) ) vai vismaz apvienojusi patīkamo ar lietderīgo – palasījusi kādu vērtīgu grāmatu. Lai viss laiks nav pavadīts truli blenžot datora vai televizora ekrānā, jo tā ir visvieglāk aizmirsties.

Turpinu apmeklēt terapeiti. Pēdējais viņas citāts, kas man patika ir „nekad vairs nebūs tik traki, kā bija iepriekš”, tā, starp citu, ir teikuši arī citi ārsti. Tas nozīmē to, ka ar visu šo medikamentozo/terapeitisko pieredzi atgriezties sākuma posmā ir neiespējami. Es tam pamazām sāku ticēt.

Drīz būs vasara un tad būs pavisam labi! :)

 

Kā jums iet?

Vēstule

Mana draudzene padalījās ar savu stāstu par to, kā AD ievērojami uzlaboja viņas dzīves kvalitāti - kā iedrošinājumu tiem, kas paļaujas uz stereotipiem. Labprāt gaidīšu arī jūsu stāstus, atklāsmes un padomus citiem.

Mans izaugsmes ceļš

Sākšu ar to, kāpēc esmu nolēmusi dalīties savā stāstā. Ne jau tāpēc, lai kādu nosodītu, mācītu dzīvot, vai pateiktu priekšā kā rīkoties. Gluži otrādi- lai liktu padomāt par daudzajiem aizspriedumiem, par informācijas trūkumu un atrastu savu izaugsmes ceļu. Ne visiem tas ir tik vienkārši- tik vienkārši atbrīvoties no trauksmes. Un man nebija, iespējams, tāpēc, ka sekoju daudziem aizspriedumiem.

Mana trauksme sāka parādīties 2013.gada vasaras nogalē. Tā bija īslaicīga, vāja un pilnīgi netraucējoša. Tā kā biju kaut ko dzirdējusi par veģetatīvo distoniju (VD), tad tam pat uzmanību nepievērsu. Ja cenšos atcerēties, tad trauksme visbiežāk parādījās, esot vilcienā un braucot uz darbu. Kā nonācu darbā trauksme mitējās. Drošības labad apskatīju informāciju internetā, kur lielākoties uzgāju informāciju par pareizu elpošanu, dienas ritma sabalansēšanu, sportošanu un visādi citādi par trauksmes uzveikšanu pašam saviem spēkiem. Tā arī darīju. Izbaudīju vasaru, atvaļinājumu, mīlošo cilvēku klātbūtni un sauli. Viss bija skaisti, mierīgi, un viss notika tieši tā, kā biju sapņojusi. Strādāju labā darbā, baudīju kultūru, dzīvoju kopā ar savu mīļoto līgavaini. Lēnām plānojām nākotni, bērnus un skaistu ģimenes dzīvi. Jutos laimīga!

Trauksme toreiz bija tik nemanāma, ka pat par trauksmi to saukt nevēlos. Taču tā mani nepameta, parādoties ik pa laikam, līdz pat oktobrim, un tikai tad trauksme sāka uzņemt apgriezienus. Sākās nepamatos, ilgstošs uztraukums (tā es to saucu), kaut patiesībā tā ir trauksme. Pēc sagrābstītās informācijas daudzos forumos sāku lietot Novapasit sīrupu, B vitamīnus un Nervostrong. Sāku iet uz sporta nodarbībām, apmeklēju baseinu un centos daudz staigāt. Labāk nepalika. Turpināju pašārstēšanos ar dabas zālēm, grāmatām un nelielu fizisko slodzi. Katru dienu sāku izjust diezgan apnīkošu trauksmi, kas mani emocionāli novājināja. Taču es nepadevos. Turpināju strādāt, mācīties un izgāju veselu kursu adatu terapijas. Palika arvien sliktāk. Katra diena bija pelēka. Man kļuva grūti koncentrēties, trauksme arvien pieņēmās spēkā. Sāka samazināties/ pazust apetīte, kļuva grūti priecāties un pēkšņi apjautu, ka jūtos depresīvi.

Tad mani sāka piemeklēt panikas lēkmes. Pirmo piedzīvoju veikalā-likās, ka tūlīt pat noģībšu vai sajukšu prātā. Un tad sākās ļaunais murgs. Trauksme bija spēcīga, lēkmes piemeklēja vairākas reizes nedēļā. Internetā izlasīju, ka nav jēgas vērsties pie ārstiem, jo tie tikai nozāļo, padara atkarīgu un jātiek galā pašam.

Tobrīd vēl biju apņēmības pilna. Skrēju pie gaišreģiem/dziedniekiem (sauciet kā gribat), un visi kā viens noplātīja plecus sakot, nekas- tas pāries un būs labi. Katru dienu palika sliktāk, līdz darbā mani piemeklēja kārtējā lēkme, kad man likās viss- tas nekad nebeigsies, es nekad no tā netikšu vaļā, es saslimšu, ar mani notiks kas nelāgs, dzīve ir beigusies, tas ir murgs..... Sapratu, ka man kļūst bail ieiet veikalā, bail palikt vienai un vispār – bail domāt, kas tik nevarētu atgadīties.

Līdz tam biju veikusi kā dažādas asins analīžu pārbaudes, tā magnētisko rezonansi, datortomogrāfijas un tā tālāk....

Tikai tad, kad jutu, ka patiešām esmu dziļā „bedrē”, no kuras jūtu, ka ārā netikšu aizskrēju pie psihiatra. Un te nu es kļūdījos, lasot visus dramatiskos komentārus internetā. Psihiatrs izrādījās jaukākais ārsts, pie kāda jebkad biju bijusi. Izrakstīja man AD. Un jā- es sāku tos lietot. Ticiet vai nē, bet trauksme rimās ar katru dienu, pēc divām nedēļām atkal varēju smieties, dziedāt un sākt justies laimīga. Nesaku, ka AD ir visu izmainījis, tas nav brīnumlīdzeklis, tas vienkārši mani nolika atpakaļ uz ceļa, lai es pati varētu turpināt strādāt ar sevi. Tas atjaunoja bioķīmisko sastāvu smadzenēs, kas bija trauksmi uzturējis. Šobrīd AD turpinu lietot, lai radīto efektu nostiprinātu. Turpinu sportot, lasīt, izklaidēties, strādāt un gatavoties kāzām. Trauksmīte nereti liek par sevi manīt, bet tas ir pavisam kas cits.

Ja vien es ātrāk būtu gājusi pie ārsta, ja vien mazāk ticētu daudziem nelāgajiem priekšstatiem par ārstiem, par to, ka visu var izdarīt bez zālēm. Ja es tam visam būtu turpinājusi ticēt visdrīzāk slīgtu dziļā depresijā.

Nebūt nesaku, ka visiem jālieto zāles. Bet ir gadījumi, kad tos vajag. Un katram trauksme izpaužas savā intensitātē. Man tā bija ļoti izteikta un kā ārsts teica- šādu bioķīmisku reakciju pašam atpakaļ atgriezt ir ļoti grūti, ilgi un tas var novest pie depresijas.

Šobrīd apmeklēju psihoterapeiti 2x mēnesī, lai vairāk saprastu savas sajūtas/izjūtas un pieredzi. Jūtos labi. Mācos sevi saprast, mācos kontrolēt savas emocijas un domas. 

Pāris ieteikumi, ko der atcerēties:

1)      Apmeklē ārstu, nebaidies no psihiatra

2)      Sports, sports, sports

3)      Daudzi forumi ir dziļi maldinoši

4)      AD nav tas pats, kas trankvilizatori. AD pieradumu nerada

5)      Ģimene ir lielākais atbalsts

6)      Visļaunākais murgs ir pārejošs

7)      Bībele var rast atbildes uz dažiem sarežģītiem jautājumiem

8)      Terapeits ir labs atbalsts un sarunu biedrs

Seminārs par veģetatīvo distoniju

Šo sestdien ir paredzēts seminārs "Veģetatīvā distonija", kuru rīko biedrība "Saules Zīmes", kuru domāju apmeklēt arī es :) Iespējams, kāds vēl no jums būtu ieinteresēts, noteikti vēl ir brīvas vietas. Satiksmies un apmainīsimies ar stāstiem :) Informācija - sauleszimes.lv

Obsessive thoughts/ uzmācīgas domas

Nesen mana draudzene palūdza, lai atrodu kādu informāciju par uzmācīgām domām. Viņai arī ir VD, un viņa uzskatīja, ka nelāgās domas varētu būt agrīna šizofrēnijas pazīme. Sakopoju informāciju, kas man likās interesanta un aizsūtīju viņai uz e-pastu cerībā ar faktiem nomierināt viņu un atgādināt, ka nelāgas, uzmācīgas domas ir viens no trauksmes simptomiem. Fragmentus no e-pasta ielikšu te un ceru, ka vēl kādam tas varētu palīdzēt :)

Sākumā man šķita, ka šīs domas varētu būt OCD (obsesīvi kompulsīvi traucējumi), tāpēc es sameklēju aprakstu (pēc Čārlza Lindena - trauksme ir OCD pamatā, tātad, tas ir tikai kārtējais no trauksmes blakusefektiem).

"Obsesīvi kompulsīvie traucējumi ir trauksmes traucējumi ar uzmācīgām domām, kas rada neērtumu, bažas, bailes un uztraukumu. Tajos indivīds veic atkārtotus uzvedības moduļus (apmātību un piespiedu uzvedību), lai mazinātu šo trauksmi. Obsesīvo kompulsīvo traucējumu simptomi izpaužas kā atkārtota un rūpīga roku mazgāšana, apkārtējās vides tīrīšana un kārtošana, atkārtota dažādu priekšmetu (piemēram, aiztaisītu durvju) pārbaudīšana, apsēstība ar seksuālām, vardarbīgām vai reliģiskām domām, izvairīšanās no atsevišķiem skaitļiem un, piemēram, kādas darbības noteiktu reižu izpildīšana pirms aiziešanas gulēt. Šie simptomi var izsaukt atsvešināšanos un bieži ir arī laiku nevajadzīgi patērējoši, tā darbību veicējam vairo emocionālu stresu un bēdas. Rīcībai, ko veic indivīds ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, no malas ir paranoiska un dažkārt arī psihotiska. Viņš gan spēj apzināties to, ka viņa rīcība ir iracionāla, tomēr tas neaptur to no šīs rīcības veikšanas. (NO VIKIPĒDIJAS) (šis gan nav neitrāli)"

"Tā ir sava veida neiroze, par to ir arī atsevišķs video Lindenam, kuru es centīšos Tev dabūt. Tā NAV garīga slimība vai garīgi traucējumi, kā tas bija rakstīts Vikipēdijā tajā daļā, kuru Tev neiekopēju. Galu galā, trauksmi un panikas lēkmes arī mēdz saukt par garīgiem traucējumiem, nu pie tās grupas var būt pieder :) Šis viss rodas no trauksmes, tāpat kā fobijas rodas no trauksmes." (Čārlza Lindena materiālos bija rakstīts arī tas, ka fobijas arī rodas trauksmes pamatā).

Un tiešām, arī VD bieži sauc par garīgu slimību, lai gan tā nemaz nav un daudziem šis nosaukums izraisa nelabumu, tāpēc vajadzētu atcerēties, ka trauksme ir nevis slimība, bet gan "traucējums", to es kaut kur lasīju un pilnībā tam piekrītu :) Parasti visas kaites ar kurām apmeklē psihoterapeitu vai psihiatru "met vienā katlā", lai gan trauksmi nekādā gadījumā nevar pielīdzināt, piemēram, garīgai atpalicībai vai šizofrēnijai.

"Obsesīvi kompulsīvus traucējumus raksturo uzmācīgas domas, kas izpaužas pacienta vēlmēm pretējā darbībā. Obsesīvas domas ir idejas, iedomas vai impulsi, kas atkal un atkal nāk prātā stereotipiskā veidā. Domas parasti ir mokošas, tomēr daži tās atzīst par paša radītām. Kompulsīvās darbības vai rituāli atkal un atkal stereotipiski atkārtojas; tas it kā pasargā no kāda objektīvi mazticama atgadījuma, kas biedē un, pēc pacienta domām, varētu kaitēt. Pacienti parasti izjūt trauksmi, paši atzīst, ka šādas darbības ir nevajadzīgas, neproduktīvas, un viņi atkārtoti mēģina tām pretoties." (šis, ja nemaldos ir no iaptieka.lv)

Tālāk:

"Tagad, meklējot par uzmācīgām domām (tā es varu noformulēt to, ko Tu man stāstīji), izdomāju meklēt ārzemju lapās, izrādās uzmācīgas domas = obsessive thoughts. Kaut kas līdzīgs tam, ko iepriekš rakstīju.
Pašā pirmajā lapā - obsessive thoughts - a common anxiety simptom (tas, ko mēs jau domājām - trauksmes blakne/simptoms)"

"Te neliels paskaidrojums angļu val. "Persistent and negative thoughts are one of the most common signs of an anxiety disorder. Anxiety makes it nearly impossible to stop focusing on things that you don't want to focus on. These thoughts are rarely positive, often related to either your fears or your emotions, and in many cases the existence of the thought causes further anxiety and often leads to more obsessions."

Šis Tev patiks:"Obsessive thoughts are the hallmark of obsessive compulsive disorder, but there are types of "obsessive" thoughts that are present in a variety of anxiety disorders that won't necessarily cause a diagnosis of OCD." Tātad, OCD Tev nav :)"


Tā nu mēs nonācām pie secinājuma, ka tikai uzmācīgas domas vienas pašas nav OCD pazīme. Pēdējā piebilde manā e-pastā:

"Neveicot plašāku izpēti (pagaidām), varam secināt, ka šīs domas ir pavisam normālas, trauksmes izraisītas, pat tad, ja trauksme uz to brīdi nav fiziski jūtama :) Tāpat kā par reibstošu galvu/sirds ritma paātrināšanos/drebēšanu mēs vairs nesatraucamies, jo zinām, ka tas viss ir no trauksmes, arī par šo nekādā gadījumā nevajadzētu satraukties, bet uztvert kā trauksmes kārtējo veidu, kā mēģināt mūs nobiedēt :)"

Tā, lūk!

P.S. Starp citu, šeit ir interesanti par zālēm (angļu valodā):  http://www.anxieties.com/152/med-intro#.Uxc224VFoap

Update 2

Kārtējo reizi atvainojos tiem cilvēkiem, kuri man rakstīja uz e-pastu un vaicāja par jauniem ierakstiem un tulkotajām daļām. Man ir kļuvis labāk, tas laikam arī ir iemesls ilgajai pauzei un tam, ka vairs nav brīva diena pēc dienas, lai padarbotos šeit. 
Kopš aprīļa beigām lietoju Seroxat. Vienu brīdi deva no 1,5 tabletēm bija jāpalielina uz 2 tabletēm, bet tagad esmu atgriezusies pie ierastās devas. Visu laiku līdz šai pat dienai, mēdzu iekrist tādās kā depresīvās fāzēs, kuras pārsvarā radīja ārējie apstākļi, tomēr no tām man salīdzinoši ātri izdevās tikt laukā. Esmu no cilvēkiem, kuri uzskata, ka šādos gadījumos medikamenti nevar palīdzēt, un ja var, tad tikai uz pavisam īsu brīdi, taču šoreiz biju pārsteigta par labajiem rezultātiem. Kādas 2 nedēļas pēc lietošanas uzsākšanas sāku just sevī izmaiņas, centos darīt visas tās lietas, kas mani iepriekš biedēja vai nebija izdarāmas, un skatījos, kas no tā sanāk. Vēl aizvien fiziskie simptomi uzbrūk gandrīz katru dienu, tomēr vairumā es izvēlos tiem nepievērst uzmanību. Vēl joprojām neesmu nekur devusies viena, tomēr tādas lietas kā:

*festivālu un koncertu apmeklēšana;
*braukšana vilcienā;
*atrašanās restorānā vai jebkādā publiskā vietā;
*tikšanās ar jauniem cilvēkiem;
*iepirkšanās

un tamlīdzīgas man šajos mēnešos ir bijušas pa spēkam. 
Ceru, ka pozitīvā izaugsme turpināsies, un, kas to lai zina, varbūt man pavisam drīz izdosies piepildīt savu sapni - kļūt pavisam patstāvīgai :)

Noteikti vēl tuvākajā laikā uzrakstīšu un papildus centīšos uzzināt maksimāli daudz par veselīgu dzīvesveidu cilvēkiem, kuri nevēlas notievēt, bet gan vienkārši justies labi. :)

update

Sen neesmu neko rakstījusi. Paldies par e-pastiem. Grāmatas daļas turpinu sūtīt un drīz būs iztulkota nākamā daļa. Kā jau teicu, šeit vai kur citur es nevaru tos publicēt.
Izdomāju uzrakstīt noderīgās lietas, kuras es iekļauju savā ikdienā. Iespējams, ka kādam noderēs.

- 5 krūzes kumelīšu tējas [Čārlza Lindena ieteikums, 4 krūzes dienas laikā un viena pirms gulētiešanas. Palīdzot pret stresu]
- Patstāvīga kustība [Arī atrodoties mājās nesēdēt uz vietas, ieplānot maksimāli daudz aktivitāšu, kas nodarbina gan fizisko ķermeni, gan prātu]
- Katru dienu vismaz 15 minūtes jogas [Iesaku nopirkt grāmatu "15 minūtes jogas", tur ir rīta, pēcpusdienas un vakara vingrojumi, noderīga grāmata]
- Censties vismaz vienu reizi dienā iziet ārā, svaigā gaisā. Vislabākais, vietās, kas rada nepatīkamas sajūtas [manā gadījumā tie ir lieli veikali, plaši laukumi utt.]
- Ēst mazas porcijas, atturēties no saldumiem, cukura, mākslīgajiem saldinātājiem, sojas, sāls, asiem ēdieniem [Čārlza Lindena ieteikumi]
- Izdzert dienā vizmaz 1,5 l ūdens
- Censties labi izskatīties arī tad, ja nekur nav jāiet [tas uzlabo garastāvokli un vispārējo pašsajūtu :)]
- Darīt visas lietas, kas man sagādā prieku

Tas laikam būs šajā sakarā viss :) Gaidīšu Jūsu lietas, kuras cenšaties iekļaut savā ikdienā.

Ak, jā, daudzi cilvēki man ir teikuši, lai rakstu personīgāk. Esmu atmetusi gandrīz visus netradicionālos ārstēšanās veidus (ajūrvēda, homeopātija, mantras utt.) un atgriezos pie psihiatra. Šobrīd dzeru Saroxat un neregulāri Xanax. Iesāku dzert tikai nesen, vēl efektu nejūtu. Varbūt kāds ir dzēris pirmo antidepresantu? Kādi bija rezultāti? Saprotams, visiem ietekme nav vienāda, un tomēr.

P.S. Papildināju grāmatu sadaļu. Saprotu, ka daudzi cilvēki turpina meklēt informāciju internetā, es gan to neieteiktu darīt. Grāmatās ir visa vajadzīgā un noderīgā informācija.

Uz drīzu tikšanos :)

Grāmatas "How to Stop Anxiety and Panic Attacks" tulkojums latviešu valodā

Sadaļā Grāmatas pirms kāda laika ievietoju šo grāmatu :

Pati esmu pirms kāda laika izlasījusi un uzskatu, kad tā ir noderīga, tāpēc nesen iesāku tulkot. Man bija doma panākt, ka šo grāmatu varētu iegādāties grāmatnīcās Latvijā, bet izskatās, ka tas patērēs daudz laika un enerģijas, un es vēlējos, lai cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams, varētu to izlasīt pēc iespējas ātrāk. Tā kā es šeit nevaru ievietot pilnu grāmatu, jo tas būtu nelikumīgi, es iedomājos, ka varētu pa gabaliņam izsūtīt cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams. 

LABOJUMS: Lai nebūtu pārpratumu - pilnas nodaļas netiks sūtītas, bet gan noderīgi raksti no grāmatas ar atsaucēm (!) :) Gandrīz kā iknedēļas ziņojumi e-pastos, par kuriem es rakstīju iepriekš. Atšķirība tāda, ka informācija tiks ņemta no vienas vietas.

Tātad, ja Jūs vēlētos ik piektdienu (vai arī biežāk, atkarīgs no tā, cik ātri es paspēšu iztulkot), saņemt pa nodaļai vai divām no šīs grāmatas, atstājiet man savu e-pastu komentāros vai arī atsūtiet to uz miersunbriviba@inbox.lv. Protams, ka nevienam citam e-pasti netiks nodoti un tos redzēšu tikai es. 

Jauku dienu :)